Vakarskolas komanda Ungārijā
31.03.2017

Vai tu piekristu doties uz Ungāriju pavasarī? Pavadīt tur nedēļu ar citu valstu pārstāvjiem un darboties dažādās aktivitātēs? Tieši man un Evai bija dota šī lieliskā iespēja. Ikviens iedomājas, ka tas mums bija tāds kūrorta brauciens. Protams, negribu lielīties, taču laikapstāķļi tur mūs lutināja, katru dienu saulīte un 20, kamēr pie mums vēl pavasara kupenas un lieti. Tūristu, par laimi, arī vēl nebija daudz, jo sezona tā īsti vēl nebija sākusies. Neskatoties uz to, lai kā gribējās sauļoties, mums nācās arī smagi strādāt, kas, protams, vainagojās ar darba augļiem.

Par pašu Ungāriju kā tādu – tā ir iekškontinentāla valsts, līdz ar to tai nav pieejas  jūrai, toties ir lielākais ezers Centrāleiropā – Balatons, kuru uzskata tikpat kā par jūru. Tāpat viņiem ir daudz kaimiņu – Austrija, Slovākija, Ukraina, Rumānija, Serbija, Horvātija un Slovēnija. Atšķirībā no mums viņu ir tikai piecas reizes vairāk, apmēram 10 miljoni iedzīvotāju. Vietējie sarunājas savā, ļoti nesaprotamā un sarežģītā, ungāru valodā, lai gan arī angļu valodu zina labi. Izmanto savu valūtu – forintus. Tāpat kā mēs svin vārda dienas, bet ne visi. Vai zināji, ka ungāri ir izgudrotāji? Slavenais kubiks – rubiks ir viņu roku darbs. (Vitamīns C, Nobela prēmija u.c.) Lieli sportotāji - peldēšana, airēšana, paukošana, jāšana ar zirgiem, futbols un F1 sacīkšu mašīnu braukšana, par šiem un citiem sasniegumiem dzirdējām ik dienu.  Ēd līdzīgus  ēdienus – jēra gulaša zupa, zivju zupa, gaļas zupa , pasta ar biezpienu, pankūkas ar gaļu, tāpat ungāri ir lieli kārumnieki, viņiem arī garšo interesanti saldumi.

Pēc smagā un nogurdinošā ceļa vēlme iet gulēt bija liela, taču, iebraucot Budapeštā, bija skaidrs, ka ir jādodas mazā pilsētas ekspedīcijā. Budapešta ir ne tikai galvaspilsēta, bet arī viena no greznākajām un lielākajām Eiropas pilsētām. Tā atšķiras ar savu izsmalcinātību, kultūru un greznību, kas tevi ierauj kā pasakā, Budapeštai vienkārši ir sava rozīnīte. Ne par velti tai tiek piedēvēts Austrumeiropas Parīzes statuss.

Kā īstiem tūristiem pienākas, braucām autobusā, kas izvadā pa dažādām slavenām Budapeštas ielām, ļaujot iepazīties ar viņu kultūru. Viena diena noteikti ir par maz, lai redzētu visu, taču mums bija jādodas uz Egeru, kura bija mūsu projekta mājvieta nedēļas garumā. Šī baroka stila pilsēta arī mūs pārsteidza ar savu vēsturi un krāšņumu, ļaujot iepazīstot arī citu tautu atstāto mantojumu, piemēram,  turku kultūru.

Atpūsties laika nebija, jo tieši mēs pārstāvējām Latviju. Mūsu darba tēma -  „Projektu vadība”. Otrās dienas ietvaros darbojāmies grupās, noskaidrojot, ar ko atšķiras komandas darbs no grupu darba, veidojām savu projektu plānu, nonākot pie secinājuma, ka ikviena veida projektam ir 5 svarīgi elementi. Iemācījāmies arī to, ka, ja kāds no procesiem neizdodas, tad projekts nav veiksmīgs. Tāpat iepazīstinājām pārējās valstis ar Latviju un iepazināmies arī ar citu valstu prezentācijām. Vakarā devāmies paredzēta pastaigā pa pilsētu, iepazīstoties ar dažādiem arhitektūras pieminekļiem.

Trešā diena bija ļoti iedvesmojoša un interesanta. Devāmies uz lielāko vidusskolu Egerā, kura ir apvienota ar sākumskolu, mākslas, mūzikas skolu un universitāti. Mūs sagaidīja ne tikai viesmīlīgi skolotāji, bet arī  atsaucīgi skolnieki, kuri bija ļoti atraktīvi. Mums bija mācību stundas. Pirmajā – iepazināmies, ar ko Ungārija, Egera un viņu skola ir tik īpaša, arī ar to, no kurienes mēs esam. Izrādās, ka vairāki skolotāji ir bijuši Latvijā un ir iemīlējuši Rīgu tāpat kā mēs Budapeštu. Otra stunda bija interesanta ar to, ka mums bija iespēja vērot paraugdemonstrējumu - sporta veids cilvēkiem, kuriem ir redzes defekti, dodot iespēju arī pašiem pamēģināt. Tam sekoja ekskursija pa skolas telpām, pa ķīmijas un dabaszinātņu klasēm. Pārsteidza visos skolas gaiteņos izvietotās skolēnu mākslas darbu izstādes – gleznas, dažādi mākslas priekšmeti, apgleznoti krēsli. Taču pēdējā stunda bija pārsteigums visiem un  deva lielu pozitīvisma lādiņu visai dienai – skolēnu koris sniedza mums ļoti atraktīvu koncertu un iesaistīja skaļā un jautrā dziedāšanā arī klātesošos. Skolotājai Daigai Ramatai pa šo laiku vēl bija arī jāsniedz radio intervija un jāstāsta par projektu un tā mērķiem un uzdevumiem. Lai visa diena nebūtu vienās ekskursijās, bija jāiepazīstina pārējie, kāda tipa projekti pastāv Latvijā un Valmierā, tāpat uzzinājām, ar  kādiem projektiem strādā jaunieši un pedagogi citās valstīs. Vakara gaitās devāmies uz slaveno turku baseinu un pirti. Tas bija fantastisks atslodzes brīdis, kas palīdzēja beidzot tā pa īstam relaksēties.

Nākamās dienas tēma – „vai es varu būt projektu menedžeris?” lika mums saskarties ar zināmām  grūtībām un brīžam pat savstarpējām nesaskaņām. Taču nekas nav ideāls un, iespējams, tieši tas mums palīdzēja saprast pāris lietas, kā, piemēram, reizēm gudrāk ir paklusēt un uzklausīt.  Noklausījāmies arī stāstu par Huanu un Huanitu, pēc šī izvirzījās karstas debates ne tikai mūsu starpā, bet arī ar citu valstu pārstāvjiem, jo katram ir savs viedoklis un mēs katrs esam personība. Daži, protams, nepiekāpās un uzskatīja, ka tieši viņiem ir taisnība, bet tas ir normāli. Taču interesantākā dienas atraktivitāte bija tad, kad mēs sadalījāmies divās komandās. Mums bija jāveido šķēršļi sev un tad bija pašiem jāizdomā, kā no tiem tikt vaļā. Tajā brīdī mēs uzticējāmies pilnīgi svešiem cilvēkiem, citu valstu pārstāvjiem; tas  bija ne tikai smieklīgi, bet ari diezgan noderīgi, jo palīdzēja vairāk iepazīties un saliedēties. Pēdējais uzdevums bija grūtākais, jo tad mēs saskārāmies ar katra rakstura vājībām. Sākumā iedomās telpiski izveidojām savu projektu – to, kādu mēs iedomājamies izklaides izzinošu vietu jauniešiem, kur viņi var ne tikai mācīties, bet arī izklaidēties. Izveidojām vulkānu, kas pārplūst ar idejām, atzīmējot, ko mēs vēlamies un kāds ir mūsu mērķis. Vakarā devāmies uz pazemes pilsētu, vakariņas gluži vai pagrabā. Apmeklējām arī muzeju.

Priekšpēdējā diena bija skumīga, jo drīz jau jādodas prom, taču tajā pašā laikā bija liels prieks, jo apskatījam Egeras vecpilsētu, devāmies uz parlamentu, kurš bija ne tikai burvīgs, bet arī mīļš, sagaidīja mūs ar mazām dāvaniņām no Egeras. Bijām arī jauniešu centrā un uzzinājām, kā jaunieši tur organizē un plāno savu brīvo laiku. Pēc tam arī kopīgi piedalījāmies dažādās aktivitātēs. Tad Egeras pilsētas pils apskate gides pavadībā, skats uz pilsētu vienkārši burvīgs! Pēdējais brīvais vakars, pirms devāmies uz mājām, katrs pavadīja to, kā vēlējās.

Pēdējā diena bija saviļņojuma pilna. Dienas tēma- mans pirmais „lielais projekts”. Tajā brīdī man likās, ka tā ir grūtības pakāpes kulminācija, jo laika bija maz, lai ātri un kvalitatīvi izveidotu savu projektu, karstums svilināja un domstarpības nerimās. Neskatoties uz to, mēs cīnījāmies un izturējām šo smago pārbaudījumu.  Ar katru brīdi nekas nepalika vienkāršāks, nākamajā solī tas bija jāizdara profesionālā līmenī, īsti nesaprotot, kā, taču no katras bezizejas ir vismaz divas izejas. Tāpat mums bija jāsadarbojas ar citu valstu pārstāvjiem, tajā brīdī veidojām jaunus kopīgus projektus. Nobeigumā mums vajadzēja katram izlasīt savas vēlmes un bailes, esot Ungārijā, kuras uzrakstījām pirmajā dienā. Visas manas vēlmes piepildījās, un mana vienīgā baile bija neatgriezties atpakaļ, jo es ļoti iemīlēšu Ungāriju. Lai kā man tur patika, taču nekur nav tik labi kā mājās. Mūsu latviešu sieviešu komanda bija diezgan drosmīga, jo lielākoties baiļu nebija.

Noslēguma ceremonija bija ne tikai sirsnīga, mīļa, jauka, bet arī skumja. Tajā brīdī saņēmām dāvanas, sertifikātu – projektu vadībā, bildes, kuras tika uzņemtas, mums neredzot. Tajā brīdī jau bija skaidrs, ka viss jau ir beidzies, noslēguma kopīgās vakariņās visi jau vairs nebija tik saspīlēti saspringti, bet gan vairāk mierīgi un jautri. Lielākais ieguvums man no šīs nedēļas ir iepazīti jauni cilvēki, iegūti jauni uzskati, jauns skatījums uz pasauli. Iegūtas sirsnīgas draudzenes no Bulgārijas. Iespējams vairāk spēju iemācīties sevi kontrolēt spriedzes brīžos un pieņemt citus un sevi ar saviem trūkumiem. Nogaršoti jauni ēdieni un dzērieni. Apskatītas brīnumskaistas vietas. Un apziņa, ka ir jāpiekrīt visiem izaicinājumiem, ko tev sniedz ikviens šai pasaulē.

Sintija Fedina, Valmieras vakara(maiņu) vidusskolas 12.c klases skolniece

P.S. Projektu “BY LEARNING YOU WILL TEACH, BY TEACHING YOU WILL LEARN” programmas Erasmus ietvaros finansē Jaunatnes starptautisko projektu aģentūra. Koordinatori esam mēs – Latvija; mūsu partnervalstis – Bulgārija, Turcija, Ungārija, Portugāle, Rumānija, Maķedonija. Projekta ietvaros izstrādājam materiālus jauniešu iesaistīšanai dažādās lietderīgās aktivitātēs. Nākamā projekta vizīte jau drīzumā pie mums Valmierā. Vizītē Ungārijā mūsu valsti, Valmieru un skolu pārliecinoši pārstāvēja skolnieces Sintija Fedina (12.c), Eva Vēvere (11.n) un skolotājas Oksana Karaļčuka un Daiga Ramata

Daiga Ramata, Valmieras 2.vidusskolas struktūrvienības vakara (maiņu) vidusskolas direktora vietniece, projekta koordinatore

Vārda dienas:
Doloresa, Aleksandrs
© Valmieras Vakara (maiņu) vidusskola, Raiņa iela 11, Valmiera, Lv-4201, dizains un izstrāde - Marts Upenieks