Adaptācijas nedēļa vakarskolā
17.09.2014

Adaptācijas nedēļa Valmieras 2. vidusskolas
struktūrvienībā vakara (maiņu) vidusskola

Ir nedaudz dzestrs, bet saulains un skaists septembra rīts. Bērni un jaunieši dodas uz skolu, lai atsāktu mācības. Tā dara arī Valmieras vakara vidusskolas izglītojamie, taču mūsu skolā šī pirmā septembra nedēļa tradicionāli aizrit nedaudz savādāk - arī mēs mācāmies, taču ne šī vārda pierastajā nozīmē. Mēs mācāmies skatīties un klausīties dabā, viens otrā un citos cilvēkos, iepazīstam cits citu, sadraudzējamies un apmeklējam dažādas interesantas vietas tuvākā un tālākā apkārtnē. Tas kļūst iespējams, pateicoties direktora vietnieces izglītības jomā Daigas Ramatas uzņēmībai rakstīt projektus, Valmieras pilsētas pašvaldībai par piešķirto finansējumu, administrācijai un skolotāju kolektīvam, kas strādā, lai šo nedēļu padarītu par īpašu. Un piedzīvojums - nometne „Jāsāk, un viss!" - var sākties...

2. septembrī mēs devāmies uz reņģu galvaspilsētu - Limbažiem, lai apmeklētu Limbažu muzeju, pilsdrupas, Veco ugunsdzēsēju depo un Lielezera dabas taku.

Muzeja darbinieces mūs laipni sagaidīja un mēs uz kādu brīdi nokļuvām teju vai 200 gadu senā pagātnē, kur, pateicoties aizrautīgam stāstījumam, satikāmies ar latviešu himnas autoru - Baumaņu Kārli. Gide mūsu acu priekšā uzbūra ainas no izcilās personības dzīves. Tā bija pasakaina vēstures stunda un iespaidus paspilgtināja iespēja pielaikot cepures. Zēni, uzliekot cilindru, pārtapa par solīdiem jaunekļiem, bet meitenes par noslēpumainām dāmām. Vēlāk devāmies iekarot Limbažu pils skatu torni, no kura paveras skaista, rudenīga ainava uz pilsētu, kā arī darījām ko tādu, kas lielai daļai cilvēku jau piemirsies vai vispār nav zināms - rakstījām vēstules uz papīra ar spalvu un tinti. Mūsdienās saņemt šādu vēstuli ir eksotika, toties ļoti romantiski.

Citāda veida romantika mūsu jauniešiem bija iespēja iejusties ugunsdzēsēja lomā, uzvelkot īstu ugunsdzēsēja tērpu vai apsēžoties pie ugunsdzēsēju auto stūres. Limbažu ugunsdzēsēju depo mēs apskatījām arī dažādus senus priekšmetus - rakstāmmašīnas, radio un foto aparātus, patafonu, gāzmaskas, televizoru, kura lēca attēla palielināšanai, tikusi pildīta ar glicerīnu, un daudz citu interesantu lietu. Pēc tam gide mūs pavadīja uz Lielezera jeb, kā uzzinājām Svētezera, dabas taku. 8., 9., 10., 11. un 12. klases skolēni bija sajūsmināti par iespēju izstaigāt apkārtni, baudot sauli un Lielezera skaistumu, kā arī vienkārši izkustēties. Īpašu prieku sagādāja arī uz iesma uztītas rauga mīklas cepšana ugunskurā, kad tā pārtapa gardā, saldā un, galvenais, pašceptā kārumā.

3. septembrī devāmies citā virzienā - uz vietu, kur atrodas Staburags - uz Raunu. Šeit mūsu pirmais apskates objekts bija Raunas pilsdrupas, kas ir tik labi saglabājušās, ka joprojām stāsta par pils kādreizējo varenību. Mūsu jauniešiem bija patiesa interese tās kārtīgi apskatīt un tika apspriests, kā cilvēki šeit agrāk dzīvojuši. Tālāk mūsu ceļš veda uz Raunas ķieģeļu cepli, kur saimniece mūs jau gaidīja. Viņa izsmeļoši pastāstīja par to kā soli pa solim no māla pikas piedzimst skaists mākslas darbs. Jauniešiem bija iespēja redzēt visu procesu, sākot ar māla pirmapstrādi un beidzot ar glītiem māla izstrādājumiem - šķīvjiem, puķu podiem, dažādām figūrām un pat pogām. Īpaši interesanti bija redzēt, kā māla izstrādājumi tiek apdedzināti speciālā krāsnī augstā temperatūrā. Pēc tam arī mums pašiem bija iespēja iejusties podnieka lomā, pagatavojot no māla kaut ko sev tīkamu. Tie, kam šis uzdevums likās par grūtu, varēja vienkārši izbaudīt skaisto, sakopto apkārtni un palīdzēt ēst gatavošanā pie ugunskura. Diena bija ļoti interesanta un piepildīta.

4. septembri visi gaidīja ar nepacietību, jo šajā dienā jaunieši kopā ar skolotājiem devās uz Kaugurmuižu, uz Zemessardzes 22. kājnieku bataljonu. Šeit mūs sagaidīja ZS 22.KB štāba un apgādes rotas virsseržants Vilnis Pavlovičs ar komandu. Jau pēc pirmajām minūtēm, ko jaunieši pavadīja zemessardzes bataljona teritorijā, kļuva skaidrs, ka šeit viss ir ļoti nopietni. Visi jaunieši tika sadalīti 3 komandās un katrai komandai 3 stundu laikā bija jāveic ļoti nopietni uzdevumi. To bija iespējams paveikt tikai mācoties sastrādāties komandā, palīdzot viens otram un uzņemoties atbildību kā par sevi, tā par citiem - saviem komandas biedriem. Pildot šos uzdevumus, jauniešiem bija iespēja apgūt dažādas gan militārās, gan ar ikdienas dzīvi saistītas prasmes. Viņi ļoti nopietni uztvēra visus uzdevumus, piemēram, ievainotā transportēšanu, telts būvniecību, orientēšanos apkārtnē, nemaz nerunājot par šaušanu mērķī un īsta ieroča izjaukšanu un salikšanu. Tāpat jauniešiem bija iespēja izjust, kā tas ir, būt zemessargam, skriet ar bruņu vesti mugurā, transportēt cietušo vai operatīvi rīkoties, kad no tā atkarīgs viss komandas liktenis.

Kad visas komandas veiksmīgi bija tikušas galā ar uzdevumiem, tad bija iespēja atgūt spēkus nobaudot gardo zupu, ko skolotājas gatavoja armijas lauku virtuvē. Pēc kārtīgas iestiprināšanās un uzvarētāju apbalvošanas sekoja pārsteigums. Jauniešiem bija iespēja izvizināties īstā armijas kāpurķēžu bruņumašīnā - tas bija ekstrēmi jautrs pasākums, kas visiem izraisīja grandiozas emocijas, visi, kas brauca, bija sajūsmināti un šis brauciens mums vēl ilgi paliks atmiņā.

Šī diena bija ļoti vērtīga un pamācoša. Jaunieši jutās nedaudz noguruši, tomēr tas nespēja apdzēst prieka dzirksti viņu acīs par padarīto un piedzīvoto.

Nometne noslēdzās 5. septembrī ar sporta dienu Valmieras 2. vidusskolas sporta laukumā. Šeit jaunieši piedalījās jautrās stafetēs, mērojās spēkiem cits ar citu virves vilkšanā un protams, ka neiztika bez gardās zupas pasākuma beigās.

Nedēļa pagāja ļoti ātri un tās laikā Vakara vidusskolas izglītojamie ieguva pozitīvu lādiņu, lai jau 8. septembrī čakli sēdētu skolas solā un rastu sevī motivāciju apgūt jaunas zināšanas.

 

Vārda dienas:
Doloresa, Aleksandrs
© Valmieras Vakara (maiņu) vidusskola, Raiņa iela 11, Valmiera, Lv-4201, dizains un izstrāde - Marts Upenieks